OKUPANTA GRĒKSŪDZE

(stāsts par parasta (ierindas) cilvēka dzīvi PSRS valstī)

2014.gada priekšvārds

   2009.gadā man bija pilnīgi skaidrs - es rakstu grāmatu par pagātni, par traģisko periodu Latvijas vēsturē, kura jau ceturtdaļu gadsimta veiksmīgi pārvar padomju okupācijas sekas. Bet 2014.gada martā pagātne ir atgriezusies... "Laipnie cilvēki" no pagātnes aneksēja Krimu un okupēju Ukrainas austrumdaļu, kara lidmašīnas "no pagātnes" uzsāka lidojumus gar apvienotās Eiropas robežām, kara kuģi "no pagātnes" parādījās pie Baltijas valstu jūras robežām, un mana "vēsturiskā" grāmata pēkšņi kļuva par "atmiņu pagātnei"…

   Uzdrošināšos pieņemt, ka normālajam cilvēkam priori cilvēki būtība ir miermīlīga: viņš vēlas mierīgi dzīvot, godīgi strādāt, rūpēties par saviem tuviniekiem, audzināt bērnus, nodzīvot cienīgu dzīvi, lai atstātu saviem pēcnācējiem labo vārdu, uz mūžīgiem laikiem uzbūvēto māju, skaistu, sakārtotu, sakoptu valsti, kurā viņiem būs ērti dzīvot. Šādam cilvēkam, dažreiz, ir nesaprotama kaimiņa uzvedība, kurš, nejauši kļūstot bagāts, balstoties uz savu mūžīgo piedzērušā drosmi, tiecas mācīt visus apkārt: kā viņiem būtu jādzīvo, kam jātic, par ko lepoties un kāpēc kaimiņiem jābūt vienmēr viņam parādā tikai pa to, ka tas 70 gadus iepriekš ielauzās viņu mājā, izdzena sievietes un bērnus Sibīrijas aukstumos, bet pēc tam - 50 gadus "rosījās" svešā dzīvoklī; bet kad viņu (pilnīgi racionāli!) "palūdza" (ar spērienu dibenā!) izvākties ārā - tad sāka mētāties ar savām fekālijām, kliedzot, ka viņš: "lepojas ar savu pagātni!"

   Pašlaik ir tieši tas laiks, kad būtu jāpastāsta par šo "varonīgo" pagātni, ir laiks parādīt, ka lepoties ar dzīvi "padomju laikos" un gribēt "padomju laiku" atgriešanos var tikai klīnisks idiots vai to GULAGu "sargu" pēcnācēji, kuri vairāku paaudžu laikā iznīcināja okupēto valstu tautas, ticot pasakām par "spilgto nākotni", kur, acīmredzami, bija jābrauc tieši cietumvagonā! Pašlaik ir tieši tas brīdis, kad vajadzētu brīdināt visas pasaules cilvēkus - okupanti nav pazuduši, viņi ir šeit, tie ir uz paša sliekšņa, tie gandrīz nav mainījušies, nav apzinuši savu traģisko nākotni, LEPOJAS ar to, ko viņi izdarīja…

   Viņi gatavojas krāšņi nosvinēt "dižo uzvaru" - tieši tā viņi sauc padomju okupācijas jubileju pār Austrumeiropas valstīm, viņi atkal vēlas okupēt blakusesošās valstis un tas viņiem sāk sanākt, tieši tamdēļ, ka normālie cilvēki šajās kaimiņvalstīs nespēj pastāvīgi atrasties kara gatavībā, nevar visu laiku turēt rokās ieročus, mierīgi ļaudis vēlas dzīvot mierīgi. Baidos būt par sliktu priekšteci, bet pēc Krimas aneksijas šaubos, ka tuvāko 10-15 gadu laikā apvienotās Eiropas valstīm sanāks tik mierīgi dzīvot…

   "Vēsture māca to, ka tā neko nemāca" - filozofa Gegeļa eleganto paradoksu mūsdienīgums skarbi izlaboja: Vēsture atstāj nezinošus uz otru gadu! Tieši tamdēļ, mana iepriekš uzrakstītā grāmata (kas tika konfiscēta mana dzīvokļa izmeklēšana laikā 2010.gada decembrī), sākumā palielinājās divreiz - vajadzēja parādīt cienījamiem lasītājiem visus "padomju panākumus", no kurienes cilvēki bēga dienu dienā un gadu gadā, bet pēc tam - arī otru: vajadzēja pastāstīt par "sociālo nometni", par dzīvi okupētajās Austrumeiropas valstīs.

   Neskatoties uz grāmatas trīskāršotu palielinājumu, es ļoti ceru to pabeigt līdz 2017.gada beigām. Atrast labus tulkus latviešu un angļu valodās un atrast drosmīgu izdevniecību Latvijas Republikā vai Apvienotā Eiropā, kas nebaidās no "Kremļas krusttēva" draudiem un uzdrukās "Okupanta grēksūdzi" pietiekošā eksemplāru skaitā, lai katrs cilvēks, kurš vēlas uzzināt taisnību par "Nesadalāmo savienību, iegūtu tādu iespēju!

Patiesi jūsu, Sergejs Aleksejevs

P.S.

VĒLATIES, LAI PALĪDZĒTU AUTORAM ATJAUNOT MANUSKRIPTS?